Nevar teikt, ka kopšana stipri atšķirtos no papagaiļu kopšanas. Tā, kā putniņi maziņi, viņus neiesaka laist ārā no būra, nekas jau briesmīgs nenotiek, ja arī izlaiž, man reizēm kāds pamūk, vienkārši lielāka iespēja gūt kādu traumu, nekā lielāka auguma putnam, tāpēc ieteicams garāks būris, tā sākot no cm 70, lai ir kur spārnus izkustināt. Nu un protams būrim jābūt atbilstoši smalki restotam, lai nevar cauri izlīst.
Baro ar graudu maisījumiem, kas domāti eksotiskiem putniem + salātu lapas, zāle (tā pati, kas papagailīšiem), gurķi, āboli, rīvēti burkāni. Apmēram reizi nedēļā dod mīksto barību - sasmalcināta, vārīta ola ar rīvētu burkānu un drupinātu sausiņu, vai graudu pārslām, kas uzsūc šķidrumu. Spalvas maiņas laikā un gatavojoties ligzdošanai, mīksto barību dod divas reizes nedēļā, bērnu barojamajā laikā - katru dienu. Labprāt amadīni ēd mērcētus, diedzētus un tvaicētus graudus.
Minerālais akmens - knābju asināšanai un ēšanai un gliemežvāku akmentiņi, vai olu čaumalas vienmēr stāv atsevišķā trauciņā.
Svaigam ūdenim protams jābūt pieejamam pastāvīgi, dzer amadīni vairāk, kā viļņotie papagailīši, ar to būtu jārēķinās izvēloties dzeramo trauciņu, vai nu arī regulāri jāpapildina esošais. Līdz ar to arī ārā pa otru galu nāk citas konsistences un salīdzinot putnu izmērus, lielāku apjomu masas
.
Amadīniem ļoti patīk peldēties, tāpēc peldētava pie būrīša durtiņām mums ir gandrīz katru dienu.
Amadīni jātur pāros, īpaši kontaktēties ar cilvēku viņi nav noskaņoti, var pieradināt laisties uz rokas, bet protams tas no konkrētā putna atkarīgs. Cilvēku viņi principā uzskata par apkalpojošo personālu, papriecājas par cilvēka klātbūtni, tikai, ja tas atnesis barību.
Zebru amadīni ir diezgan kauslīgi putniņi, turot vairākus pārus vienā, ne īpaši lielā būrī, var būt problēmas - teritorijas dalīšana, šņākšana, dzīsanās pakaļ, spalvu plūkāšana, it sevišķi, ja kāds no pāriem nolēmis radīt pēcnācējus. Bet zebru amadīni labi sadzīvo ar citiem miermīlīgiem amadīniem, piemēram japāņu amadīniem.
Man vienā būrī dzīvo divi pāri zabru amadīni un viens japāņu amadīns, satiek ļoti labi, tikai ligzdošanas laikā tiek sēdināti atsevišķos būros.
Amadīniem var būt savi, no saimnieka atšķirīgi, ieskati par olu dēšanu, ja amadīni nolēmuši, ka jālaiž pasaulē jaunā paaudze, tad par pietiekoši piemērotu vietu var uzskatīt barotavu, vai pat būra grīdu. Ja saimnieka plānos putnubērni neietilpst, tad jāatsakās uz kādu laiku no mīkstās barības, konkrēti olas, jāsamazina dienas ilgums un izdētās olas laicīgi jāsavāc un jāizmet. Es vēl pagaidām ar nekontrolējamu dēšanu saskārusies neesmu, tāpēc pieredzes šajā jomā man nav.
Amadīni no siena, zāles stiebriem, kokosriekstu matiem veido ļoti glītas ligzdiņas.
Такие масенькие шарики с "башими " клювиками. Правда прелесть. 
