Galvenā       Galerija       Forums       Par mums       Linki   
RU  :  LV  
Putna uzbūve un fizioloģija

Termoregulācija
Vidējā temperatūra putna ķermenim 41 – 43 o C – kloākā, zem spārna – 40 o C, kājām – 33 o C. Neliela temperatūras paaugstināšanās par 0.5 – 1 o C putnam ir novērojams pārošanās, olu dēšanas laikā.
Slimības laikā putnam palēlinās vielmaiņa, kā rezultātā attīstās hipotermija kas putnam var būt nāvējoša. Tāpēc blakus slimam, novārgušam vai ievainotam putnam vajadzētu atrasties kādam siltuma avotam, piemēram, infrasarkanai lampai.
Vesels putns normālos apstākļos pats savam ķermenim regulē temperatūru, piemēram, ja ir augsta temperatūra apkārtējā vidē, tas piepaceļ spārnus un liekais siltums gar maz nosegto spārnu apakšdaļu tiek izvadīts. Tāpat tas tiek veikts ar elpošanas palīdzību – putns atver knābi un paātrināti elpo. Ja apkārtējā vidē, vai putna ķermenim ir samazināta temperatūra , tas saceļ spalvas (izpūris) un veic sevis sildīšanu. Starp paceltajām spalvām veidojas tāda kā barjera, kas neļauj izplūst siltajam gaisam.
Metabolisms putniem noris ātrāk nekā zīdītājiem, tāpēc tie nevar ilgi atrasties bez ēšanas un dzeršanas. Trīs diennaktis bez ēšanas un divas bez ūdens, putnu var novest līdz letālam iznākumam. Dēļ paātrinātā metabolisma putnus nedrīkst turēt un transportēt šauros būros un kastītēs. Bez kustības putnam tiek traucēta normāla asinsrite, vielmaiņas produkti sakrājas audos, kā rezultātā notiek intoksikācija. Tieši šā iemesla pēc putni iet bojā kontrabandistu ceļā.
Sensoru sistēma
Redze putniem ir ļoti attīstīta. Tieši redze palīdz putnam lapotā kokā atrast nogatavojušos augļus. Kā tas notiek? Ir zināms, ka putniem ir 4 reizes komponentāka krāsainā redze. Viņi tuvu uztver ultravioleto, zilo, zaļo un sarkano daļas spektru. Tāpēc viss ko satur pigmenti ( karotionīdi ) ir spējīgi atstarot ultravioletos starus. Putns tos redz kā izgaismotus objektus. Piemēram, jo gatavāks auglis, jo augstāks karotionīdu saturs tā miziņā un tas spilgtāk spīdēs caur lapām. Mūsu mati un nagi tāpat satur šos pigmentus, šis ir viens no veidiem, pēc kā notiek identifikācija. Putni ir spējīgi atšķirt objektus, mums savukārt šādas iespējas nav. Tieši redze ir tas uz ko paļaujas ļoti daudz putnu.
Ļoti svarīgi iegaumēt, ka putniem fotoaparāta zibspuldze bojā redzi.
Pie acs uzbūves īpatnībām var minēt apakšējā plakstiņa kustību un augšējā nekustību, kā arī trešo plakstiņu (mirkšķināšanas membrānu). Tā atrodas iekšējā acs stūrī, kalpo kā aizsargs. Šo plakstiņu putns aizver šķērsām no apakšas uz augšu. Mirkšķināšanas plakstiņš papagailim nav ar skrimšļu uzbūvi, tas sastāv no plānas ādas.
Dzirde putnam ir lieliski attīstīta. Zemākā dzirdes robeža 40 GHz, augstākā 20000 GHz. Laba dzirde ir nozīmīga gan sociālajai subordinācijai, gan izdzīvošanai. Skaņas ko izdod putns, kalpo pirmkārt lai sazinātos ar sev līdzīgiem – teritoriju apzīmēšanai, putnēnu apmācīšanai, trauksmes gadījumos ( kad jūtas apdraudēti ). Ausis putniem izskatās kā maza atvere, kas noklāta ar spalvām, auss gliemežnīca neeksistē.
Garšas izjūtas tāpat kā ožas izjūtas papagaiļiem ir maz attīstītas. Piemēram, cilvēkam ir vairāk kā 9000 garšas izjūtu, bet putnam ne vairāk kā 400. Protams, neskatoties uz to papagaiļi priekšroku dod ne tikai krāsainai barībai, bet izvēlas to arī pēc garšas īpatnībām.

autore Alīna Sultanova
tulkoja Ineta Krilova

Raksti

www.zoopreces.lv
© 2007-2010. www.papagailis.lv. All rights reserved.