Papagaiļa bāzes audzināšana ir nepieciešama dažādu iemwslu dēļ. Dzīves gaitā ģimenē papagaiļa raksturs un savstarpējās attiecības var ievērojami mainīties. Vidēji tādas izmaiņas notiek ik pēc 5-7 gadiem, neskaitot pirmo reizi, kas notiek lielāko tiesu otrajā gadā pēc papagaiļa iegādāšanas (angļu valodā periods nosaukts par terrible two). Neatkarīgi nota, cik dramatiski var izmainīties papagaiļa raksturs, mēs jau no pirmajām dienām varam sagatavoties un izveidot bāzi ilgstošām un harmoniskām attiecībām ar putnu.
Papagaiļiem patīk mācīties. Tas ir vēl viens iemesls lai ievestu audzināšanas elementus ikdienas saskarsmē ar putnu. Papagaiļu sociālā dzīve ir ļoti bagātīga. Katru dienu putns kontaktējas ar desmitiem vai simtiem indivīdiem, kuri pieder pie viņa grupas, apmainās ar dažādiem signāliem. Ģimene, kurā dzīvo papagailis, paliek par viņa sociālo grupu.
Daudzi jautājumi, kuri saistīti ar papagaiļa audzināšānu, paliek neatrisināmi līdz galam un izsauc strīdus. Tomēr jau šodien var pateikt ar kādām metodēm var audzināt un kādas bāzes iemaņas ir vajadzīgas papagailim ikdienas dzīvē. Nav nekādu šaubu, ka papagaiļi labprāt atsaucās uz audzināšanas metodēm, kuri balstās uz pozitīvās stimulēšanas un nelabprāt piekāpjas spiedienam. Tas ir izskaidrojams ar sociālo organizēšanu, kura daudzkārt atšķiras no plēsoņiem.
Tālākai temata izskatīšanai noteiksim dažus terminus:
1. Pozitīva stimulēšana – tieši pēc komandas izpildes putns saņem kaut-ko, pēc kā viņš tiecas (kārumu, maigumu, uzslavēšanu)
2. Negatīva stimulēšana – lai putns izpildītu komandu apkārtējā vidē ieved elementu, no kura viņš mēģina izvairīties (piemēram, ieraugot dvieli, putns nokāpj no rokas vai aiziet uz būrīti)
3. Sodīšana – jebkura darbība, kas tiek veikta pēc papagaiļa rīcības un samazina rīcības atkārtošanas iespējamību nākotnē
4. Pozitīva sodīšana – naidīgs stimuls, kurš tiek izmantots kā sodīšāna (aukstā ūdens strūkla un t.t.)
5. Negatīva sodīšana – stimula atņemšana putnam, kuru viņš uzskata par pozitīvu (piemēram, cilvēka sabiedrības, kuram viņš ir pieķieries – TO (time out)
Lielākā daļa profesionālo treneru un putnu uzvedības konsultantu iesaka izmantot pirmo (PS) un piekto (NS) metodes papagaiļa audzināšanā. Nevarētu teikt ka metodes, kuras balstās uz naidīgām stimulēšanām (aversa), neiedarbojas. Tomēr, to izmantošana ir diezgan ierobežota, tā kā tas var izsaukt agresīvu atbildes reakciju no putna puses. Ārkārtas gadījumos var rekomendēt apvienot aversa metodes ar pozitīvo stimulēšanu. Piemēram, ieraugot dvieli, putns aiziet būrī (aversa metode) un uzreiz saņem atalgojumu par izpildīto komandu „Būrī!”
Jebkuru apmācību vajag sākt ar to ka Jūs atrodiet visiemīļotāko papagaiļa kārumu un nekad nelieciet to barotavā! Tikai no rokas un par labu uzvedību. Daži papagaiļi dod priekšroku maigumam. Jebkurā gadījumā par atalgojumu jāizvēlas to, kas ļoti patīk papagailim (nevis to, kas mums liekas viņam vajadzētu patikt).
Otrajā etapā jāizvēlas atalgojuma kvantitāti. Jūs esiet ieinteresēti izsniegt pēc iespējas mazāk, lai ilgāk turpinātu nodarbības. Papagailis gribētu saņemt pēc iespējas vairāk...Ļoti svarīgi atrast kompromisu. Dažkārt vajadzētu izsniegt lielu atalgojumu par lieliem panākumiem, nekā daudz un nelielus. No otras puses, ir nepieciešams izsniegt atalgojumu papagailim par jebkuru mēģinājumu izpildīt komandu, cik niecīga Jums viņa neliktos, lai putns ar pārliecību spertu nākošo soli. Dresūru vienmēr vajag sadalīt uz nelieliem etapiem, tāpēc ka no pirmās reizes nevar gaidīt ideālu komandu izpildīšanu.
Papagailis var koncentrēties neilgu laiku, izpildot audzināšanas komandas. Tādēļ nevajadzētu nodarbināt viņu ilgāk par 10-15 minūtēm vienā piegājienā. Divas – trīs sesijas dienā pa 10-15 minūtēm var uzskatīt par optimālo grafiku. Neaizmirstiet atalgot un uzslavēt savu putnu par pieņemamu „papagaiļa” uzvedību. Putnam ne tikai jānāk uz Jūsu rokas un jārunā, bet vajag arī palikt „pie sevis” un mierīgi jāspēlējas ar mantiņām.
Autors: Igors Maskins
Papagaiļu skola
